Dārza darbu sezona ir sākusies, un līdz ar pirmajiem zaļumiem parādās arī neaicināti viesi. Gliemeži var sabojāt visu dārza prieku vienā naktī, atstājot no rūpīgi koptajiem stādiem tikai kailus kātus.
Daudzi dārzkopji meklē veidus, kā pasargāt savu ražu, neizmantojot dārgu vai dabu apdraudošu ķīmiju. Izrādās, ka risinājums var būt pavisam vienkāršs un estētiski pievilcīgs augs, kas jau sen pazīstams mūsu dārzos.
Koši ziedi, kas nepatīk gliemežiem
Lielā krese ir augs, kas dārzā pilda vairākas funkcijas vienlaikus. Tā ir cēlusies no Dienvidamerikas un Centrālamerikas, taču Latvijas klimatā jūtas ļoti labi un ir bieži sastopama puķu dobēs. Šis augs piesaista uzmanību ar saviem košajiem ziediem, kas var būt gan ugunīgi sarkani, gan saulaini dzelteni vai oranži.
Tomēr dārzniekiem svarīgākais ir nevis krešu skaistums, bet gan to specifiskā smarža un sastāvs. Gliemežiem šī smarža šķiet atbaidoša, tāpēc krešu stādīšana dobes malās vai starp citiem dārzeņiem kalpo kā dabisks sargs. Tas ir vienkāršs un lēts veids, kā pasargāt, piemēram, salātus vai citus maigus augus no iznīcības, neizmantojot nekādas indes.
Krese kā palīgs dārzeņu dobē
Kreses ir izcili kaimiņi daudziem kultūraugiem. Tās labi sadzīvo ar kartupeļiem, tomātiem, cukīni un redīsiem. Šī ir tā saucamā jauktā kultūra, kurā augi palīdz viens otram augt un aizsargāties. Ja dārzā ir problēmas ar kaitēkļiem, krese var kļūt par īstu glābiņu.
Interesanti, ka kreses ne tikai atbaida gliemežus, bet arī piesaista bites un citus apputeksnētājus. Tas ir būtiski, lai dārzā būtu laba raža. Atkarībā no izvēlētās šķirnes, tās var gan skaisti vīties pa balkona margām vai žogu, gan klāties pa zemi kā krāsains paklājs, nosedzot tukšās vietas dobēs un neļaujot augt nezālēm.
No dobes tieši uz šķīvja
Daudzi dārza īpašnieki kreses audzē tikai skaistumam, pat neaizdomājoties, ka gandrīz visas šī auga daļas ir ēdamas. Tām ir unikāla garša, kas atgādina kaut ko starp sinepēm un pipariem. Šī asumiņa dēļ krese ir kļuvusi par iecienītu sastāvdaļu restorānu virtuvēs, bet to tikpat viegli var izmantot mājās.
Lapas un ziedus var pievienot svaigiem salātiem, lai piešķirtu tiem raksturu un pikantumu. Ziedi lieliski izskatās kā rotājums uz kūkām, desertiem vai aukstajām uzkodām. Tos var smalcināt un iemaisīt biezpienā vai sviestā, pagatavojot aromātiskas piedevas brokastīm. Arī sēklas var izmantot – dažreiz tās marinē un lieto līdzīgi kā kaperus. Tas ir dabisks un lēts veids, kā papildināt savu ēdienkarti ar jaunu garšu.
Kas jāzina par audzēšanu
Kreses nav prasīgas, taču ir pāris lietas, kas jāņem vērā, lai tās bagātīgi ziedētu. Šis augs mīl saulainas vietas, lai gan spēj pielāgoties arī nelielam pusēnam. Ja tās iestādīs pārāk ēnainā vietā, ziedu būs mazāk, bet lapas augs lielas un kuplas.
Svarīgi atcerēties, ka kresei nepatīk pārlieku trekna un mēslota augsne. Ja zeme būs pārāk bagāta ar barības vielām, augs “sāks slinkot” – tas audzēs tikai zaļo masu, bet ziedus tikpat kā nerādīs. Latvijas apstākļos tās ir viengadīgas, jo nepārdzīvo salnas. Tās var sākt sēt podiņos telpās jau martā vai aprīlī, bet tieši dobē tās sēj tikai maija vidū, kad zeme ir pietiekami iesilusi un vairs nedraud sals.
